Filmu apskats 2012.

Čau. Tā kā nesen tik izveidoju savu blogu, izlēmu savā pirmajā blogā ever izveidot nelielu kinofilmu apskatiņu par 2012. gadu, jo līdz Oskaru balvu ceremonijai ir palikušas pāris dienas.

Neesmu ne filmu, ne kino eksperts, bet gan parasts skatītājs, kuram patīk filmas, tāpēc filmas vērtēju ar tādu aci, kāda man viņa ir. Izveidoju savu  mīļāko 2012. gada filmu Top 9, kuras mani visvairāk piesaistīja un pievilka, uzrakstīju par pāris filmām, no kurām gaidīju ko mazliet vairāk, kā arī beigās piemetu klāt filmas, kuras ir vērts noskatīties (neskaitot jau minētās). Lai jauka un interesanta lasīšana. :)

9. Moonrise Kingdom (2012)

Frīkaina filma par diviem jauniem mīlniekiem uz kādas salas, kuri pamet savas ģimenes (puisis gan ģimeni ir zaudējis un audžuvecāki no viņa ir atteikušies un viņš pamet skautu nometni) un dodas pārgājienā, lai sāktu kopdzīvi. Kā jau skauts, puisis izrāda savas iemaņas dzīvei pārgājienos, kas izraisa smīnu, lai gan tas viņam sanāk ļoti labi. Meitene vairāk ir tendēta uz mākslas pasauli, lasot priekšā savam mīļotajam grāmatas un klausoties franču mūziku. Abu mīlnieku bēgšana, viņu ķeršana, meklēšana padara filmu tiešām foršu, interesantu un skatāmu. Noskaņa, bilde, dialogi, krāsas un aktieri. Skaisti. Abu galveno lomu aktieriem (mīlniekiem) šī bija debija kino un sanāca tiešām ļoti labi. Otrā plāna aktieri, kuri visi ir komiski un ar savām problēmām, komentārus neprasa. Asprātīga, frīkaina, oriģināla filma, kura liek smaidīt. 

8. Killing Them Softly (2012)

Divi plukatnieki aplaupa pokera spēli Ņuorleānā un tādējādi patukšo kabatas pilsētas mafijai. Slepkava Jackie Cogan (Brad Pitt) tiek noalgots, lai atrastu abus varoņus. Filma ne tuvu nepretendē uz komēdiju, bet bija visnotaļ asprātīga un ironiska. Filmas darbība risinās vienā laikā ar prezidentu priekšvēlēšanu kampaņu ASV (filmas laikā tā skan pa radio un tv), ekonomisko krīzi, par ko nākas ironizēt un smaidīt ne tikai filmas varoņiem, bet arī skatītājiem. Dialogi lieliski, asi, sulīgi, asprātīgi un filma, galvenokārt, veidota un apspēlēta tieši ar dialogiem. Breds Pits un kompānija ir lieliski. Aktieri kā uzlieti der saviem atveidotajiem personāžiem šajā krimināldrāmā. Mūzika piemeklēta ļoti labi. Mazliet tikai prasījās filmu jaudīgāku. Slepkavības aina, kur tiek aizlaists viņsaulē Ray Liotta atveidotais tēls – skaista, tāpat kā nobeigums.

7. The Intouchables (2012)

Domāju, ka lielākā daļa zina un ir redzējuši šo franču komēdiju / drāmu par diviem pilnīgi atšķirīgiem vīriešiem – bagātu invalīdu un viņa aprūpētāju, nesen no cietuma izlaistu karstgalvi. Divi pilnīgi atšķirīgi personāži, kuri viens otru laika gaitā pievelk un kļūst par tuviem draugiem (pretpoli tak pievelkas). Bet tas arī ir skaistais filmā – abu varoņu atsķirīgie uzskati, atšķirīgā domāšana, personības, interesantā draudzība, piedzīvojumi, asprātības. Diezin vai varēs atrast cilvēku, kuram šī filma nepatiktu un kuru tā nebūtu aizkustinājusi. 2012. gada filma, kurā visvairāk smējos. Brīnišķīga.

6. The Perks of Being a Wallflower (2012)

Savā ziņā diezgan vienkāršs stāstiņš, drāma par jauniešu attiecībām, mīlestību, problēmām, sevi meklēšanu, tiekšanos uz labo. Pat grūti teikt, kas man filmā tik ļoti patika, bet filma paķēra ar burvīgumu un laikam savu vienkāršību. Jauka, gudri uzņemta filma ar patīkamiem aktieriem un lieliski piemeklētu mūziku filmas laikam (90. gadu sākums). Filma lika smaidīt un radīja ļoti patīkamas emocijas.

5. Zero Dark Thirty (2012)

 Filma stāsta par Osama Bin Ladena tvarstīšanu, meklēšanu, vajāšanu kopš 9/11 ar Jessica Chastain galvenajā lomā vairāk kā 10 gadu garumā. Režisore Kathryn Bigelow ir lieliski pastrādājusi un radījusi spriedzes pilnu, interesantu, meistarīgu drāmu / trilleri. Manuprāt, pārspējusi arī savu iepriekšējo darbu “The Hurt Locker (2008)”. Filmas nobeigums ar Osamas likvidēšanu lielisks un spriedzes pārpilns. Džesika Časteina galvenajā CIP aģentes lomā perfekta. Droši vien, ka dabūs oskaru kā labākā aktrise un būs pelnīti. Lieliska filma.

4. End of Watch (2012)

Filma par diviem patruļas policistiem, tuviem draugiem. Tas arī viss. Man vairs nav ko piebilst. Filmas interesantā filmēšana, dažādie skatu leņķi dod skatītājam pašam iejusties varoņu ādā. Action, spriedzes, montāžas ziņā - perfekti. Filma manai gaumei. Pārsteidza, nebiju gaidījis tiešām tik labu. Viena no 2012. gada filmām, kurā biju dziļi iekšā no sākuma līdz pašām beigām. Jake Gyllenhaal un Michael Pena (abu draugu, policistu) saspēle, savstarpējā ķīmija filmā lieliska.

3. Dokumentālists (2012) 

Ivara Zviedra dokumentālā filma par purva Intu, kuru lielākā daļa jau tagad pazīst. Filma mani ļoti ievilka sevī iekšā, bet īsti neizpratu kādēļ. Skumja, smieklīga, pārsteidzoša, emocionāla. Purva, dabas ainavas - lieliskas un skaistas kā bilde. Es nesaskatīju nekādu ņirgāšanos no režisora puses pret Intu. Viņu savstarpējās attiecības bija unikālas. Vienu brīdi mīlīga draudzīga, vienu brīdi naids, tad atkal mīlība, lāstu uzlikšana, to noņemšana, kaušanās, čalošana un smiešanās. Viss pa riņķi, kā jau dzīvē. Maz skatos šāda tipa dokumentālās filmas vai, precīzāk, vispār neskatos, un man par tām nav īpaši nekādas sajēgas, bet, manuprāt, unikāls kino. Biju sajūsmā.

2. Rust and Bone (2012) 

Spēcīga, emocionāla, skarba, burvīga, mazliet dzīvnieciska franču drāma par cilvēkiem (bomzīgu izbijušo bokseri ar dēlu, kurš pārvācas pie māsas un vaļu treneri, kurai nelaimes gadījumā tiek amputētas abas kājas), viņu attiecībām, mīlestību, sapratni, cīņu. Darbs nofilmēts un nostrādāts tā, ka acis nevarēju atraut un biju ieslīdzis filmā līdz pašiem dziļumiem. Mūzika, aktierdarbi vienkārši lieliski. Satricinoši un izcili.

1. Silver Linings Playbook (2012) 

Mana mīļākā 2012. gada filma. Filma par cilvēkiem. Par tādiem kā mēs - trakiem, dumjiem, emocionāliem, nesaprastiem, neparastiem. Filma mani pārsteidza, ļoti. Laikam neatradīšu neko, kas man filmā nepatika. Filmas stāsts, izspēlētie notikumi, personāži tik ļoti piesaistīja pie sevis, ka neatrāvu ne reizi acis no ekrāna. Tikai filmas titros piefiksēju, ka ne reizi nepaskatījos pulkstenī, ko vienmēr daru kinoteātrī. Filma mani ievilka sevī ļoti, ļoti. Aktieru ansamblis un viņu saspēle, savstarpējā ķīmija – tas viss brīnišķīgi. Bradley Cooper, Jennifer Lawrence, Robert De Niro ir zelts šajā filmā. Skaņu celiņš arī labs.

Labi, es jau par daudz saslavēju. Bet tā es tiešām jutos. Brīnišķīga filma.

____________________________________________________

Nebija slikti, bet gaidīju ko vairāk....

The Dark Knight rises (2012) 

Kristofera Nolana Betmena filmu triloģijas noslēgums. Viena no 2012. gada gaidītākajām filmām. Arī es filmu gaidīju ļoti. Gaidīju kaut ko episku, labāku pat par iepriekšējo daļu - "The Dark Knight (2008)". Tendence bija augšupejoša, jo otrā daļa bija, viennozīmīgi, labāka un iespaidīgāka par pirmo filmu. Bet nesagaidīju. Laikam viens no iemesliem bija tas, ka priekš manis Betmena bija vairāk kā vajag jau pirms filmas, jo visur apkārt bija tikai Betmens un Betmens. Betmens to, Betmens šito. Filma bija ok, vizuāli iespaidīga, krāšņa, ļoti simpātisks aktieru ansamblis, bet, skatoties filmu kinoteātrī, vairāk ironizējām par filmu, Beina un Betmena balsi, gudrajiem cietumniekiem un notikumiem, kā baudījām to. Man pietrūka Kristiana Beila vairāk Betmena kostīmā. Nebija tā, ka filmā vīlos, jo tā man tiešām patika, bet gaidīju ko vairāk. 

Django Unchained (2012)

Nerakstīšu par ko ir filma, jo visi to tāpat zina. Nepārprotiet, filma ļoti laba. Dialogi, aktierspēle, mūzika, action momenti - tas viss lieliski. Labs Tarantino darbs. Laikam viss pārāk lieliski. Nekādas īpašās emocijas neizjutu. Nevarēju sagaidīt beigas. Filma pārāk gara, beigas pat ievilktas. Kad filma beidzās, bija tāds – jā, ok, tipa savu darbu izdarījām, filmu noskatījāmies, tagad braucam mājās. Un viss. Īsti neizprotu lielo sajūsmu par filmu, it īpaši no cilvēkiem, kuri jūsmo, lielākoties, par Jennifer Lopez filmām un viņas izcilo aktrises talantu. Iepriekšējā režisētā “Inglourious Basterds” (2009) patika daudz labāk.
Šaubos, ka otru reizi varētu noskatīties. Nē, varētu, bet šaubos, ka gribu.

Gangster Squad (2012)

Biju gaidījis foršu gangsteru, mafijas filmu. Es tiešām negaidīju „Goodfellas (1990)”, „The Untouchables (1987)” vai „Casino (1995)”, bet arī ne šādu parodiju filmu. Pag, nē, sagaidīju „The Untouchables”. Ja ziniet, manis minēto, „The Untouchables”, tad apmēram sapratīsiet, kas notiek šajā filmā. Josh Brolin (Kevin Costner) atveidotais tēls savāc grupu ar džekiem, lai apkarotu Sean Penn (Robert De Niro / Al Capone) atveidoto tēlu (LA mafijas bosu), riskējot atstāt ģimeni bez vīra un tēva, gan apdraudot arī viņu dzīvības (ak, gluži kā Kostners). Šons Pens tik ļoti mēģina attēlot Roberta De Niro attēloto Alu Kaponi filmā „The Untouchables”, ka tā izskatās vairāk pēc parodijas. Protams, filmā ir arī izcils šāvējs Robert Patrick atveidotajā tēlā. Tāpat kā „The Untouchables” bija Andy Garcia. Bet, ja ņemam filmu kā komēdiju vai parodiju, tad bija ok. Protams, kādam labajam bija arī jāmirst, lai viss nebeidzas pārāk skaisti. Tāpat kā „The Untouchables” (Sean Connery). 

Par ko es vispār stāstu? Par „The Untouchables”?
Tā jau filma vizuāli ok. Stilizēta, acīm patīkama, ar visiem 40. gadu beigu stiliem, mūziku, mašīnām, Tommy Gun automātiem utt. Pat pārlieku. Filmas laikā ironizējām visu laiku, tiešām visu laiku. Tas mazliet glāba un uzjautrināja.

Looper (2012)

Teikšu kā ir. Filma, kuras darbība risinās nākotnē, kur Joseph Gordon-Levit nākas nogalināt sevi (Bruce Willis), no vēl tālākās nākotnes, iepatikās vairāk, kad to noskatījos otru reizi. Pirmo reizi skatījos Cinamon kinoteātrī Alfā. Bilde bija vienkārši ateja, skaņa tāpat. Es pusi filmas domāju tikai par to sūdīgo kvalitāti, ne filmu. Kvalitāte bija tāda, it kā kāds ar telefonu būtu nofilmējis citā kinoteātrī un tad palaidis filmu ar telefonu tajā seansā, kad es tur biju. Filmai ir oriģināls stāsts, labs sci-fi gabals par ceļošanu laikā un interesantām, neparedzamām beigām. Ir vērts noskatīties, bet gaidīju ko labāku. Kaut kā līdz galam nepaķēra. Brūss Viliss un Joseph Gordon-Levit ļoti labi.

P.S. Ja godīgi, tad vēlējos, lai Brūss nogalina sīko puiku beigās (jā, esmu ļauns). :)

Sapņu Komanda 1935 (2012) 

Man filma patika, raisīja labas emocijas, bet gaidīju ko vairāk. Vai, precīzāk, ko labāku par režisoru iepriekšējo kopdarbu. Un sagaidīju, lai gan īpaši jāpiepūlās nebūtu, lai pārspētu iepriekšējo darbu. Kā patriotiskā filma ļoti laba. Vietām mazliet smieklīga, aizkustinoša, it īpaši beigas, kad tika aprakstīta varoņu turpmākā nākotne, likteņi. Noteikti labāka par Rīgas Sargu miskasti. Īsti negribās piesieties, jo ir parāk daudz lietu, kam varētu piesieties, sākot ar klišejiskām lietām, trenera dziedāšanu franciski (?!?!?), Busuli, Grigali filmā. Really??? Utt. Plusiņš: diezgan reāli izskatījās tieši basketbola spēles izpratne un izpildījums tam laikam.
Āmanis nebija slikts galvenajā lomā, bet Vilis Daudziņš bija pārliecinošākais.

___________________________________________________

2012. gada filmas, ko ir vērts noskatīties, bez jau iepriekš minētajām.

Piedzīvojumu, asa sižeta – Skyfall; Get The Gringo; The Grey.
Drāmas – Argo; Flight; Beasts Of The Southern Wild; Anna Karenina; Arbitrage; The Impossible.
Komēdijas – Expendables 2; Ted; Seven Psychopaths; 21 Jump Street, The Dictator.
Sporta dokumentālās - Dream Team; The Other Dream Team.