Valdis Valters #10

Valdis Valters. Dumpinieks ar ideāliem.

Katrs sporta fans, ieskaitot mani, pazīst Valdi Valteru (turpmāk tekstā – Valdis). Noteikti katram sporta fanam arī ir viedoklis par šo savdabīgo, pretrunīgo personību, bet, galvenokārt, izcilo basketbolistu – 1981. gada Eiropas labāko basketbolistu, 1982. gada pasaules čempionu (Latvijā vienīgo vīriešu kārtas  basketbola pasaules čempionu). Kā lai nebūtu viedokļa, ja Valdis mūsdienu pasaulē ir tik sociāli aktīvs, ir dzirdams radio, ir redzams televīzijā. Kā savos ziedu laikos uz laukuma. Skaidrs, ka grāmatu iegādāties bija svēta lieta man kā sporta fanam, jo arī es droši varu piekrist sen izteiktajai atziņai par Valdi – viņu var mīlēt, viņu var nīst, bet pret viņu nevari būt vienaldzīgs.
Vienaldzīgi arī nebūsiet, izlasot šo autobiogrāfisko grāmatu: “Valdis Valters. Dumpinieks ar ideāliem”, kuru sarakstījis pats Valdis, piepalīdzot sporta žurnālistam Guntim Keiselim. Grāmatā izlasāms ir Valda ceļš līdz pasaules sporta virsotnēm – ar kādiem paņēmieniem, kuru cilvēku palīdzību, kādiem šķēršļiem tiekot pāri, viņš ielauzās sporta elitē un dominēja savā sporta veidā, liekot basketbola skatītājiem un līdzjutējiem jūsmot par viņa spēli laukumā. Tas viss ir šajā viegli lasāmajā grāmatā.

Paralēli Valda stāstītajam, ļoti organiski un sabalansēti ir iepīti Valda laikabiedru stāsti un atmiņas par viņu, kuras mums liek uz Valdi paskatīties arī no citas puses, nevis kā viņš pats redz sevi.

Grāmatā Valdis arī atbildēja uz tiem jautājumiem, uz kuriem es vēlējos uzzināt atbildes – par Valtera Basketbola Skolas (VBS) sabrukumu, Eirolīgas sapni, Sidneju 2000, “Brocēnu” rašanos, par kuriem fanojām bērnībā ar draugiem. Uz negatīvajām lietām Valdis grāmatā neliek uzsvaru, lai gan gribējās uzzināt, kur bija meklējami pirmsākumi Valda un Aivara Lemberga “mīlestībai” vienam pret otru, „mīlestībai” pret kasieriem, kā arī pāris citas lietas.

Nepameta, protams, sajūta, ka Valdim kremt tas, ka neizdevās sevi pierādīt laukumā uz lielākās basketbola skatuves – NBA laukumiem. Tāda bija to laiku lielākā bēda gan basketbolistiem, gan hokejistiem. Padomju režīms, kurš arī aprakstīts grāmatā, deva, bet arī daudz ņēma sportistiem, ļaujot braukt tikai pa vienām sliedēm. Varbūt, ja laiki būtu savādāki, iespējams, mēs par Valdi kā basketbolistu nekad neuzzinātu, tāpēc citēšu Valdim viņa paša atziņu, kura tika izteikta grāmatā: “Nenoietais ceļš vienmēr šķiet labāks par noieto, jo tu jau nezini, kāds tas būtu bijis.”

Jaunajiem sportistiem noteikti grāmata būs interesanta ne tikai kā Valda sportista dzīvesgājuma atstāstījums, bet arī kā pamācība sportista karjeras uzsākšanai, jo Valdis sniedz daudz padomu kā būtu jāattīstās jaunajam sportistam, kāds ceļš ir jāizvēlas, kas ir svarīgi un kas nav.

Valdis ir ļoti savdabīga, interesanta personība, kuram nepatīk atrasties degradējušos, vienmuļu cilvēku sabiedrībā, jo ar tādiem nav interesanti. Ja nav interesanti, Valda tur nav. Ja ir jāatrodas kādam zem tupeles un jāizpatīk, Valdis tur nebūs.

Ir simpātiski, ka šādas grāmatas tiek rakstītas. Mēs cilvēki varam tuvāk iepazīt latviešu leģendas un elkus, par kuriem jūsmoja mūsu vecāki, tantes un onkuļi. Valda viedokli par šo to var nesaprast, ironizēt par to, bet viņam tāds ir vienmēr un par visu. Citreiz viņam piekrītu, citreiz gribu mest ar kurpi. Tā tas ir. Grāmata man lika paraudzīties uz viņu no citas puses. Un bija ko ieraudzīt (izlasīt). Teikšu tā par grāmatu – precīzs trīspunktinieks Valda Valtera izpildījumā pēc lieliskas Gunta Keisela piespēles.

Paldies!