"KAMBALA......., ĀMEN!"

KAMBALA....., ĀMEN!

Kad uzzināju, ka top grāmata par basketbolistu Kasparu Kambalu (turpmāk tekstā – Kaspars), kā jau sporta un basketbola fans, protams, biju ļoti ieinteresēts. Ar ļoti būtisku piebildi pie lielās intereses -  gribēju redzēt, cik tālu Kaspars atklāsies un atvērsies, cik spēs būt patiess pret sevi un pārējiem.  Lasīt viņa kārtējās “atmazkas”, attaisnojumus, cik viņš ir balts, nevainīgs, pūkains - nevēlējos, negribēju. Tos biju pārlasījies un atklausījies jau gadiem.
Šoreiz Kaspars neliekuļo un neslēpjas. Viņš ir bezgala atklāts, atraisīts un bez šaubām izbaudīja šo grāmatas tapšanas procesu, kad varēja nodot tālāk savas atmiņas, piedzīvojumus, pārdzīvojumus, kritienus, slavas mirkļus un asaras…,to varēja ļoti viegli sajust.

Uz grāmatas aizmugurējā vāka Kaspars ir kails – tīri simboliski. Šis vāks pastāsta visu par šo grāmatu, jo Kaspars sevi izģērbj pilnībā. Lasītājs šajā grāmatā ar viņu aug, šņauc, mīl, spēlē basketbolu, raud, cīnās ringā, treniņos un ņemas ar maukām.

Grāmatu izlasīju aptuveni pirms mēneša. Pirms grāmatas iznākšanas zināju, ka gribēšu uzrakstīt kādas rindas, savas domas par grāmatu un kā tā mainīja manus uzskatus par Kasparu kā personību, sportistu, tēvu, brāli, dēlu. Līdz šai dienai nebiju neko uzrakstījis, jo sapratu, ka grāmata praktiski neko nav mainījusi manos uzskatos par Kasparu. Egoistisks, patmīlīgs, draudīgs, augstprātīgs, bet no otras puses - labsirdīgs, devīgs, mīlošs, paštaisns. Tāds viņš vienmēr bijis manās acīs, tādu viņu redzu arī tagad.

Es sekoju Kasparam sociālajos portālos, tādēļ sanāca tviterī daudz lasīt atsauksmes par grāmatu, kuras Kaspars bija “retvītojis” un lielākajā daļā cilvēku izteica šādus vai līdzīgus komentārus – Kaspars, tas tik ir vecis ar pautiem, šitā atklāties. Kaspar, respekts par atklātību, vecis utt.  Jūs domu sapratāt.

Ziniet, es nezinu kā mēra veča lielumu, vai ir kādi noteikti standarti, kurus sasniedzot kļūsti par īstu veci un tml. Bet es zinu pāris lietas, kuras, manuprāt, raksturo un izceļ “veča” statusu.  Manuprāt, vecis ir tas, kurš nemelo. Vecis ir tas, kurš neizliekas par labāku, kāds viņš ir, ko Kaspars darījis gadiem. Jā, mēs vienmēr zinājām, ka viņš ir mūsu basketbola sliktais puisis jeb “bad boy”, kas viņam patiesībā tik ļoti piestāvēja, šī birka, kas viņam gājusi līdzi laikiem, bet, cik es atceros, klausoties, lasot Kaspara intervijas, visur līdzi gāja, bija atrodami meli, izlikšanās, attaisnojumi. Tāpēc grāmatā izlasāmais nav nekāds pārsteigums cilvēkiem, kuri nav muļķi.

Kādēļ Kaspars vēlējās rakstīt grāmatu par sevi? Grāmatas autors, sporta žurnālists Armands Puče nav šīs idejas iniciators. Kaspars saka, ka tā ir bijusi vēlme parādīt, kam viņš gājis cauri. Vai šī ir Kaspara publiskā grēksūdze? Iespējams. Atskaitot grēksūdzi un atklātību, man gribējās grāmatā atrast Kaspara atvainošanos saviem, basketbola, sporta faniem, kuri bija viņam sekojuši līdzi gadiem, bet kuriem viņš bija melojis un pūtis miglu acīs daudzu gadu garumā. Neatradu.

Cilvēkiem, kuriem nav pašvērtējuma, kuriem ir īsa atmiņa, pietiek ar to, ka Kaspars atzīstas, ka ir gājis maukās, šņaucis kokaīnu maisiem, dzēris visu karjeru bez mitas un visu pārējo. Tagad viņš ir vecis viņiem. Man liekas, ka tie ir cilvēki, kā jau minēju, ar zemu pašvērtējumu un ne pārāk augstu intelektu. Tās ir tikai manas domas, protams.

Varbūt izklausās, ka esmu personiski apvainojies uz Kasparu un man viņš ļoti nepatīk, bet tā nav, jo esmu šo gadu laikā viņu arī atbalstījis un priecājies par viņa panākumiem. Varbūt vienīgi man ir nepatikuši viņa gājieni, problēmas saistībā ar Latvijas basketbola izlasi (kuras sakarā vienmēr visi citi bija vainīgi), atteikumiem spēlēt, par tās apsmiešanu pēc pēdējā Eiropas Čempionāta un līdzīgām lietām. 

Pati grāmata ir interesanta, pat varētu teikt droši, daudziem būs šokējoša, viennozīmīgi. Grāmatas autors Armands Puče raksta raiti, viegli lasāmi, ka grāmatai ir ļoti viegli izskriet cauri, lai gan man nedaudz traucēja kā tā tika saturiski, sižetiski sastādīta.

Visinteresantākās lietas, kā jau vienmēr, ir tās, kuras norisinās aiz kadra, ja tā varētu teikt, kur Kaspars stāsta par savu dzimtu, apslēptajām domām, sievām, naudu, bērniem, koledžas basketbolistu ikdienu, slavas zenīta priekšrocībām, Lasvegasas ārēji neredzamo dzīvi, elpu, pilsētas tikumus, kas mani ļoti ieinteresēja un aizrāva, kā arī personiskajām sāpēm, zaudējumiem – morālajiem, garīgajiem, ģimenes….

Kaspars, kā sportists, ir zaudējis daudz spēļu savā dzīvē, lai gan šiem zaudējumiem nav nekāda svara un nozīmīguma, ja salīdzina tos ar zaudējumiem, ko viņam ir nācies pieredzēt savas dzīves laikā, zaudējot tuvos un mīļos. Varu tikai apbrīnot Kaspara gribasspēku piecelties pēc tik smagiem kritieniem, kuri gājuši roku rokā visas viņa dzīves garumā.

Kritiens, kritieni, krist. Man šie vārdi tik ļoti asociējas ar Kasparu, jo Kaspars krita, krīt un, visticamāk, kritīs.

Iespējams, viens no skumīgākajiem brīžiem Kaspara dzīvē ir bijis tas, ka visvairāk sprunguļus zem kājām, pirms kritiena, bija metis pats. Citreiz apzināti - ar nolūku, citreiz neapzināti, nejaušības dēļ. Varbūt tas bija ierakstīts zvaigznēs – Kasparam dzīvē daudz jākrīt, lai spētu piecelties kā varonis, piedzimt no jauna, parādīt savu spēku ne tikai apkārtējiem, bet visvairāk pašam sev.

Kaspars ir kritis, daudz kritis, bet pēc katra kritiena viņš ir piecēlies un nekad šo cīņu nav zaudējis. Lai arī kā dzīve būtu spiedusi Kasparu uz ceļiem, viņš ir spējis piecelties. To viņam arī novēlu. Lai arī cik daudz kritienu vēl dzīvē būtu, novēlu viņam piecelties, nospurināties, notraukt putekļus no apģērba un doties tālāk, neatskatoties, lai arī kurš šoreiz sprunguli būtu pametis zem kājām.  

Mēs katrs varam paņemt kaut ko no šīs grāmatas, bet ko mēs paņemsim, tas jau būs atkarīgs tikai no mums, mūsu domāšanas, analizēšanas spējām, intelekta līmeņa, izpratnes un spriestspējas. Bet ir jāņem, jo grāmatas ir jālasa, no grāmatām ir jāņem un jāmācās.

Paldies, Armand un Kaspar!

Ar cieņu, Reinis Važa.

Mans 2013. filmu gads!!!

Holaaaa! 
Klāt ir Oskaru laiks un kā jau pieņemts manā pasaulē, pirms tā ir nepieciešams izrādīt cilvēciņiem, kuriem interesē kino un nav žēl veltīt 15 minūtes lasīšanai, manu pagājušā gada filmu apskatiņu.
Šī jau ir otrā reize, tātad tas ir ļoti nopietni, jo atkal klāju vaļā savas iemīļotākās filmas, kuras mani aizrāva, lika smieties, notraust asaru, vemt un kuras aizgrāba. Aiz kā? Tas nav svarīgi, jo katrai bija savs grābiena veids un katra mani aizgrāba pa savam - maigi, rupji, skanīgi, iedvesmojoši, emocionāli. 
Ļoti ceru, ka kāds aprakstiņš, doma liks noskatīties kādu darbu, jo es te, protams, atkārtošos, bet pagājušais gads bija lielisku kinofilmu bagāts, kurš, manuprāt, spēja apmierināt jebkuras garšu kārpiņas. Sūdzēties būtu grēks.
Tā kā, lai labi, interesanti lasās mans 2013. gada Top 10. Aiz topa filmiņas, kuras gan netika manā topā, bet kuras visnotaļ augstu vērtēju. Uz tikšanos! 
Ar cieņu, Reinis Važa.

10. "Prisoners"

Režisors - Denis Villeneuve

Filmas „Prisoners” stāsts ir par divu jaunu meiteņu pazušanu Pensilvānijas štatā, nelielā pilsētas nomalē, kad "pateicības dienas" laikā divas kaimiņu ģimenes pazaudē savas jaunākās atvases.

Filma ir dziļi tumša, spriedzes, neziņas pilna drāma, trilleris, kurš notur skatītāja uzmanību visas filmas garumā, sekojot varoņu centieniem atrast pazudušās meitenes, katram ar saviem paņēmieniem, pieredzi, idejām un zināšanām.
Scenārijs, dialogi, filmas saturs, sižets ir lieliski. Režisors Denis Villeneuve un izcilais kinematogrāfs Roger Deakins padarījuši teicamu darbu, jo filma vizuāli izskatās burvīgi. Kamera strādā skaisti, kadrējums, montāža priecē acis un ir liels prieks, ko tādu vērot, jo visu laiku iekšēji jādomā, jāseko – tā, kas notiks tagad, kas te būs redzams utt.
Ja tam visam klāt piemet lieliskus aktierdarbus, it īpaši Hugh Jackman (tēvs vienai no pazudušajām meitenēm) un Jake Gyllenhaal (galvenais izmeklētājs) personā, tad filma nevar pievilt nekādīgi. 
Lieliska, ļoti saturīga filma, kura liek meklēt atbildes līdz ar filmas varoņiem, uzdot jautājumus, visvairāk jau sev pašam un aizdomāties, cik tālu būtu gatavs iet, ko darītu, ja pats atrastos filmas varoņu vietā. Filma atstāj daudz variantu un iespēju, ka nezini uz ko cerēt un kā tā beigsies.
Pāris filmas ainas bija ļoti, ļoti satricinošas un emocionālas, lai gan labprāt būtu sagaidījis vēl nervus kutinošākas, vēl spriedzes pilnākas ainas, kuras palīstu vēl dziļāk zem ādas. Elegants darbs. Noteikti iesaku.

Kam jāredz filma? Lēnu, smeldzīgu filmu cienītājiem. Pokemoniem.

9. "Rush"

Režisors - Ron Howard

Man ļoti liels prieks, ka paspēju noskatīties šo filmu uz lielā ekrāna.

Lielos vilcienos zināju šo stāstu par abu varoņu (bijušo F-1 zvaigžņu James Hunt un Nicky Lauda) cīņu savā starpā, par slaveno, aizraujošo sezonu, notikumiem un kā viss, ar kādām kaislībām risinājās un noslēdzās, bet man tas ne mirkli netraucēja baudīt filmu un justies aizgrābtam. Jā, tik spēcīga bija filma.
Dinamiska, ar interesantu, aizraujošu stāstu, ļoti labu scenāriju, labiem, vietām asprātīgiem dialogiem un teicami nofilmētām sacīkstēm, kā arī ļoti simpātiskiem aktierdarbiem.
Jaudīgs un saviļņojošs stāsts, ka ar spalvas vieglumu, skatītājs iemīl abus varoņus un tik grūti ir pieslieties kāda pusē, ka nākas fanot un just līdzi abiem censoņiem.
Liels prieks, ka filma ļāva iepazīt daudz tuvāk personāžus, viņu vēsturi, redzēt viņus augot un attīstoties ne tikai kā autobraucējiem, bet arī kā personībām. Par to filmai liels plusiņš.
Filma tik tiešām godam nopelnījusi visus labos vārdus, uzslavas, sajūsmu par to.
Vēl par tām sacīkstēm- skaņu efekti, mūzika, dinamiskums, spriedze, azarts. Uhh, lieliski!!! :)

Kam jāredz filma? Sporta faniem. Cilvēkiem, kuriem ik pa laikam patīk uzvārīt asinis. Valdim Valteram. Manam krusttēvam.

8.-6. "The Spectacular Now"

Režisors - James Ponsoldt

Skaists, jauks, romantisks, nedaudz sāpīgs stāsts par jaunību, mīlestību, atklāsmēm un sevis meklēšanu. Hmm, atkal es rakstu par sevis meklēšanu. Bet nu, cilvēki sevi meklē vienmēr, ko man darīt?! Gribot negribot jāatkārtojas. :)

Man ļoti patīk un emocionāli uzrunā šādi stāsti, ja tie ir labi sarakstīti, izjusti, lieliski nospēlēti un ir patiesi savā vienkāršībā, gluži kā šī nelielā, feinā filmiņa.
Godīgi sakot, ja filma nebūtu ieciklējusies vienu brīdi uz galvenā varoņa tēva stāsta daļu, kura, manuprāt, varēja droši arī nebūt (galvenā varoņa tēvs ģimeni bija agri pametis), bet vairāk pievērsusies puiša satiktajai burvīgajai meitenei, ar kuru arī sākās galvenā varoņa pārvērtības un vēlme būt labākam, patiesākam, tad filmai varbūt pat piešķirtu augstāko vērtējumu, jo es šo filmu tiešām iemīlēju. Tā man lika justies labi un smaidīt.
Filma par īstiem cilvēkiem, par īstu cilvēku problēmām un vēlmi būt laimīgiem, saprastiem, mīlētiem. Apburoši, sirdi sildoši, ko gan vēl piebilst?!

Kam jāredz filma? Meitenēm. Arī puišiem. Un suņiem.

8.-6. "Before Midnight"

Režisors - Richard Linkleter

Kā tas viņiem izdodas?

Tik dabiski, nesamāksloti, patiesi, īsti.
Scenārijs, dialogi ir super. Aktierspēle ir vienkārši burvīga. Galvenie personāži liekas tik īsti un filma tā sevī iesūc, ka tu esi tajā iekšā, ka jūti personāžu pārdzīvojumus, emocijas, tās sajūtas, kuras mēs, parastie zemes iedzīvotāji, sajūtam un piedzīvojam savās dzīvēs ik dienu.
Man nav ko piebilst - teicama, patiesa, aizraujoša, burvīga filma. Šī, triloģijas trešā daļa, mani visvairāk sevī iesūca un emocionāli šo filmu izjutu vairāk un dziļāk par abām iepriekšējām daļām. Var just, kā aktieriem, režisoram patīk uzņemt šīs filmas un strādāt kopā. Viņi to izbauda.

Man īsti nav daudz ko stāstīt, kas filmā notiek, norisinās, jo tas neko neizteiks. Noteikti iesaku ievērtēt šo filmu, bet vispirms divas iepriekšējās daļas - "Before Sunrise" (1995), "Before Sunset" (2004). 

Starp citu, šogad, iespējams, arī mūsu kinoteātros ieraudzīsim režisora jaunāko darbu - "Boyhood". Domāju, ka šo filmu nedrīkstēs laist garām.

Kam jāredz filma? Romantiķiem. Manai mammai un krustmātei (protams, vispirms viņām jāredz abas iepriekšējās daļas).

8.-6. "Fruitvale Station"

Režisors - Ryan Coogler

Uz patiesiem notikumiem balstīts, neliels stāstiņš par jaunu, feinu puisi Oskaru un vienu dienu viņa dzīvē. 

Šī filma varētu būt ļoti labs piemērs kā nofilmēt un parādīt ekrānā nelielu, bet patiesu, interesantu, personisku stāstu.
Skatoties šo veiksmīgo darbu, man izskatījās, ka to patiesībā nav grūti izdarīt, ja zini, ko gribi parādīt, kā gribi parādīt, izstāstīt un ja to dari patiesi no sirds. Ticiet man, režisors to zināja ļoti labi un varēja just, ka šis stāsts viņam ir personisks. Turklāt, ja režisoram, klāt visam tam, piemīt meistarība, tad garām aizšaut nevar.
Filmā nav nekas ekstraordinārs, ko mēs nebūtu redzējuši, tai nav super smalka, pārgudra scenārija, kur ik pēc pāris minūtēm iet vaļā amizanti, spraigi sižeta pavērsieni, bet tai arī to nevajag, jo filma ar savu noskaņu, ar simpātisko kameras darbu, ar lielisko aktierspēli panāk savu un iesūc sevī.
Šajā filmā ir redzama aina, kura bez jebkādām šaubām ir viena no emocionāli satricinošākajām ainām, kuru man nācies šogad redzēt. Perfekti nofilmēta, nospēlēta un apstrādāta. Damn, tas tik bija kaut kas! Ļoti spēcīgi un iespaidīgi!
Aizkustinoša, izjusta, spēcīga, skumja, bet visā visumā skaista filma ar teicamu aktierspēli, ļoti atzīstamu režisora darbu (pirmā kinofilma režisoram!!!) un ļoti labiem, reāliem dialogiem, kā arī nedaudz bailīgu atmosfēru, kura strāvoja cauri filmai visā tās garumā, un kura lēnām aiznesa līdz ainai, par kuru minēju.
Manuprāt, viena no gada labākajām filmām un viens no gada iespaidīgākajiem aktierdarbiem Michael B. Jordan izpildījumā.
Silti iesaku noskatīties un silti iesaku pirms skatīšanās neko daudz nelasīt par filmu. Nav vajadzības. Jā, manas acis bija pilnas asaru.

Kam jāredz filma? Babīte - Rīga vilciena pastāvīgajiem pasažieriem. Maiklam Džordanam #23. "Tituškām."

5. "Blue is the Warmest Colour"

Režisors - Abdellatif Kechiche

Mīlas pilna drāma par jaunu meiteni Adeli, mīlestību, viņas ceļu attiecībās, sevis meklēšanu, sevis atklāšanu un kļūšanu par sievieti.

Filmas garums (3h) mazliet biedēja pirms skatīšanās, bet varu droši teikt, ka man tas nebija traucēklis. 

Stāsts ir saturiski ļoti labi, organiski, plūstoši salikts, ka skatītājam nenākas garlaikoties (vismaz man noteikti nē). Ļoti simpatizēja režisora vēlme parādīt varones sevis meklēšanu ne tikai dzīvē kā tādā un mīlestībā, bet arī parādīt kā viņa cenšas pielāgoties dažādajiem sabiedrības slāņiem, kuros viņa atklāj daudz ko jaunu, un meklē sevi tajos, kad iepazīstas ar savu pirmo, īsto mīlestību - Emmu.
Abu galveno aktrišu aktierdarbi ir vairāk kā lieliski, jo atveidotie personāži liekas tik īsti un dabiskums staro visapkārt varonēm. Adeles lomas atveidotāja ir izcila un viņas sejas izteiksmē, mīmikā, skatienos, ķermeņa valodā ir daudz kas saskatāms un izlasāms, un skatītājs sajūt filmas vēlēšanos meklēt Adelē tos emocionālos pārdzīvojumus, sajūtas, ko izjūt filmas galvenā varone. Es tos arī atradu un sajutu, jo laikam katrs no mums, lielākā vai mazākā mērā, būs piedzīvojis, izjutis līdzīgus emocionālos pārdzīvojumus. 
Manuprāt, vislabākais sieviešu aktierdarbs 2013. gadā.
Režisors filmā vislielāko akcentu, iedziļināšanos vērsa Adelei, viņas emocijām, pārdzīvojumiem, priekam, laimei, sāpēm un viegli atmeta, atbrīvojās no citām blakus esošajām lietām, notikumiem, cilvēkiem, kurus pats piespēlēja stāstā, bet kuri tajā dzīves posmā Adelei nelikās svarīgi.
Galvenajai varonei Adelei filmā piemita slēpts, spēcīgs seksuālais pievilcīgums, ko režisors teicami parādīja caur kameru. Režisora, kameras darbs ir lielisks. Ļoti miesīga, tuva, viegli erotiska filma, lai gan seksa ainas ir diezgan atklātas un es, kā vīrietis, seksa ainās biju ļoti priecīgs, ka stāsts ir par lesbiešu pāri, ne geju. :)

Skaisti, sāpīgi, ļoti dabiski, izjusti un patiesi. Kā rakstīja kinokritiķis Normunds Naumanis - "Tā ir dzīve kadrā."

Kam jāredz filma? Lesbietēm. Mūzikas producentam Jurim Milleram aka Kiviča vedējtēvam. Tev un man.

4. "Her"

Režisors - Spike Jonze

Skumjais vientuļnieks Teodors (Joaquin Phoenix), ilgu laiku pārdzīvojot šķiršanos no sievas, nejauši atklāj un iepazīstas ar jauno mākslīga intelekta operētājsistēmu OS1 - balsi - Viņu, ar kuru iespējams vienkārši sarunāties, uzklausīt, pavadīt kopā laiku, sajust. Teodors tai stipri pieķeras un laika gaitā abi varoņi viens otrā iemīlas. Filmas darbībā risinās netālā nākotnē. Oi, kas par siltu, krāsainu, jauku, gardu kino kumosiņu.
Spike Jonze scenārijs ir ļoti gudrs, inteliģents, ar lieliskiem dialogiem un burvīgi konstruētu stāstu, kurā bez problēmām var ieslīgt un tikai baudīt, un vēlreiz baudīt - aktierspēli, Scarlett Johansson balsi, varoņu neparastās, bet tik interesantās attiecības un kā tās mainīja gan vienu, gan otru filmas varoni.
Talantīgs, meistarīgs režisora darbs un skaists, muzikāls skaņu celiņš, kurš pavada filmu pie rociņas visā tās garumā. Vizuāli filma ir burvīga un ļoti skaisti nofilmēta. 
Lieliska, šarmanta attiecību drāma un ļoti neuzbāzīgs, elegants, viegli asprātīgs strāvojums, kurš liek smaidīt un smieties. Brīnišķīga, sirsnīga filma. Noteikti jāredz - 2013. gada labākā romantiskā filma..

Kam jāredz? Kino baudītājiem. Vientuļniekiem. Tālbraucējiem. Pārīšiem.

3. "Captain Phillips"

Režisors - Paul Greengrass

Damn, kas par spriedzes pilnu filmu, kurā kravas kuģa kapteinis Filips, sargājot savu kuģa brigādi, uzsāk bīstamu, gudru spēli pret somālijas pirātiem.
Filma ir pelnījusi visas labās atsauksmes par sevi un vēl mazliet, jo reti nākas redzēt darbu, kurš ierautu tik dziļi, kad apkārt pazūd viss apkārtējais, kā tikai filma.
Iespaidīgs darbs, viena no gada labākajām, skaistākajām filmām.

Emocionāli satricinoši, aizkustinoši un režisors stāstu izstāsta tik interesanti, cilvēcīgi un izjusti, ka spēj sajust galvenā varoņa kapteiņa Filipa iekšējo sāpi, emocijas, dusmas, bailes. 
Tom Hanks kārtējo reizi lika man cīnīties ar kamolu kaklā un slaucīt asaras. Viena no filmas pēdējām ainām Hanks izpildījumā ir meistarklase, satriecoši. 
Ja klāt aktierim pieliek režisoru, kurš aktieri papildina visās līnijās un perfekti pārzin, ko dara, tad skatītāji var tikai līksmot. Brīnišķīgs aktierdarbs, teicams režisora, kameras darbs.

Kam jāredz filma? Henksa un Paul Greengrass filmu cienītājiem. Somālijas pirātiem. 2008. gada Eirovīzijas dalībniekiem - "Pirates of the Sea".

2. "Gravity"

Režisors - Alfonso Cuarón

Filmai „Gravity” ir ļoti vienkāršs stāsts – kosmosa katastrofa, divi izdzīvojušie (George Clooney, Sandra Bullock) un viņu cīņa par izdzīvošanu atklātajā kosmosā.
Filma ir tehnikas meistardarbs. Operatora, kameras darbs ir izcils un skatoties filmu, tu esi tajā iekšā, bez pārspīlējuma. Skatu leņķi, kameras kustības liek atrasties turpat blakus filmas varoņiem.
Filmas specefekti, datorgrafika, vizuālais izskats ir fantastiski. Viena no vizuāli skaistākajām filmām, ko esmu jebkad redzējis.

Emocionāli aizraujoša, spriedzes pilna un darbs nofilmēts, apstrādāts tā, ka nevarēju acis atraut un biju ieslīdzis filmā līdz pašiem dziļumiem.
Clooney ir ļoti labs, lai gan filmā galveno lomu spēlē Sandra Bullock, kuras pārdzīvojumus, bailes, spriedzi izjūti līdz ar viņu, līdz ar viņas skatieniem, līdz ar viņas ķermeņa valodu. Viņa ir lieliska. 
Varu teikt godīgi, man pāris reižu filmas laikā aizrāvās elpa - tik iespaidīgs bija šis piedzīvojums, kurš noteikti jāredz, jāizbauda uz lielā ekrāna, ar 3D brillēm uz ačelēm.
Satricinoši un izcili.
Es ļoti ceru, ka Oskaru par labāko režisora darbu saņems šīs filmas režisors Alfonso Cuarón. Virtuozs darbs. Skatījos video par ieskatu filmas tapšanā, kā tika filmētas ainas, kā kustējās kamera, cik tehniski tas bija sarežģīti utt. - WOW! Manuprāt, cilvēki nenovērtē šī darba unikalitāti, jo es neko līdzīgu nebiju vēl redzējis.

Kam jāredz filma? Visiem, kuriem ir acis pierē. Tedam Nolanam. Starp citu, vienreiz redzēju viņu kinoteātrī, bet viņš gāja toreiz uz citu filmu.

1. "The Hunt"

Režisors - Thomas Vinterberg

Šis dāņu filmas stāsts ir par Lukasu (kuru atveido lieliskais dāņu aktieris Mads Mikkelsen) - feinu bērnudārza pasniedzēju, kurš nejaušu apstākļu, sakritību dēļ jeb mazas meitenītes nevainīgu melu dēļ, tiek apsūdzēts pedofilijā.

Skaista, sirdi plosoša, līdz eksistenciāliem dziļumiem iespaidīga drāma, kuru brīžiem gribas izslēgt un neskatīties, bet kura būtu jāredz katram, lai saprastu, kāda mēdz būt cilvēku daba, ticība vienam otram, neticība, draudzība, izturēšanās vienam pret otru, allaž ļaunā meklēšana, sāpes un kā dēļ tomēr ir vērts dzīvot šajā brīžiem tik briesmīgajā pasaulē, arī tad, kad esi nospiests uz ceļiem un visi ir pret tevi.

Briesmīgi laba filma, ar lieliskiem aktierdarbiem, lielisku režisora darbu, lielisku scenāriju, saturu, kura liek domāt ne tikai to skatoties, bet arī pēc tās. Viena no emocionāli iespaidīgākajām un nepatīkamākajām filmām, kādu esmu redzējis.

Šī ir viena no tām filmām, kuras laikā ļoti stipri ceri un vēlies, lai galvenajam varonim viss beidzas laimīgi.

Izcili, esmu sajūsmā. Lūdzu, vairāk šādu spēcīgu filmu.

Kam jāredz filma? Katram zemeslodes iedzīvotājam. 

________________________________________________________________________________

Skaidrs, paldies. Ko vēl varam noskatīties, Reini? Kas vēl bija labs pagājušajā gadā?
"Lūdzu", saka Reinis.

Karnevāls, teātris Jūsu acu, ausu baudai.

-The Great Beauty-
Skaists, estētisks ceļojums pa
Romu. Gardēžiem.

-The Great Gatsby-
Pārstilizēts,
pārkompjūterizēts,
muzikāls piedzīvojums.
Man patika.

-Behind The Candelabra-
Mets Deimons skūpstās ar
Maiklu Duglasu. Beidzot!!! Varu
mirt laimīgs. Bet filma laba.

-American Hustle-
Asprātīgs, ironisks
retrodizaina šiks ar
 super aktieru ansambli.
Plakāts ņemts -
http://www.harrymovieart.com/

-Inside Llewyn Davis-
Muzikāls ceļojums
ar Brāļu Koenu mūzikas (kino)
instrumentiem.

Jautrība, piedzīvojums.

-Iron Man 3-
Simpātisks dinamiskums, laba 
datorgrafika un 
visnotāl baudāms piedzīvojums
3. dzelzs vīra daļā. 

-This Is The End-
Pāris ainās (savstarpējos varoņu dialogos) smējos līdz asarām,
 goda vārds, bet filma nav nemaz tik smieklīga,
 kā visi saka.
Bet ir ok, labprāt skatīšos vēlreiz.
Par ko filma? Par pasaules galu, bet
tam nav nekāda nozīme.

 Viltībiņas un prāta spēlītes.

-Stoker-
Mistisks, hipnotizējošs
ķinītis. Turklāt ļoti labs ķinītis.
Scenārija autors - Maikls Skofīlds aka
Wentworth Miller.

-Side Effects-
Pirmā no Stīvena Soderberga
"pēdējām" filmām. Lielisks, saturīgs
 trilleris, kurš nelaiž vaļā. Jāredz.

-Trance-
Denija Boila filma -
psiholoģiskais trilleris, kurā viņš
manipulē ar skatītājiem un liek meklēt
robežas, kur sākas un beidzas realitāte.

 Zinātniskā fantastika, pasakas.

-Man Of Steel-
Pavājš scenārijs, bet action ainas,
mūzika, skaņa izvelk filmu nereāli.
Beidzot Supermens sadod kādam
pa seju, nevis ņuņņā kā sieviete. :)

-Star Trek Into Darkness-
Pirmā iepazīšanās ar Star Trek filmām.
Neaizmigu, bija ok - laba datorgrafika
 un specefekti.

-Fast and Furious 6-
Jā, tieši tā - zinātniskā fantastika, jo tas, kas notiek filmā nelien nekādos fizikas un loģikas rāmjos.
Šī filma ir pilna testosterona, brutāls "over the top - in your face" action fliks. Nav svarīgi, kas par stāstu ir filmai. Es mīlu visu, kas tur ir.
RIP Paul Walker. 

Ģimenītēm un jaukiem cilvēkiem.

-Enough Said-

Ļoti jauka, šarmanta komēdijdrāma,
 lai gan neko jaunu,
 neredzētu un pārsteidzošu tā nesniedz.
 Patīkami, harizmātiski
aktierdarbi un filma liek smaidīt.
RIP James Gandolfini.

-Frances Ha-
Šur tur neveikla, šarmanta, 
jauka filma par dzīvelīgu, 
sapņainu, mazliet savādu meiteni
 vārdā Frances,
kura pa pasauli skraida,
neskarot zemi. 
Pievilcīgi nofilmēta, forša filma.

-Nebraska-
Skaisti un sirsnīgi. Skumja savā vienkāršībā,
 patiesa, dzīvīgi ironiska un asprātīga. 

-About Time-
Feina, piemīlīga, asprātīga 
filmiņa, kura līdz pusei ir teicama. Otrajā pusē
gribēju nedaudz iepļaukāt to. Tā, nedaudz.
Ir labi, patiks daudziem.

-Saving Mr. Banks-
Volts Disnejs, Mērijas Popinsas autore - un šovs var sākties.
Nekāds dižs šovs gan nav, bet ir viegls, gaisīgs,
 mīlīgs stāstiņš. Emma Thompson lieliska, apburoša.

-Mammu, Es Tevi Mīlu-
Restorānu mīļotājam, režisoram Jānim Nordam
izdevās radīt filmu par puiku, kuru spēju tik ļoti
identificēt ar sevi. Priekš manis perfekti izvēlētas 
filmēšanas vietas - mani bērnības rajoni.
Lieliska filma. Es to sajutu pa īstam.

Sociālais skarbums, pārdzīvojumi, sāpes, asaras.

-12 Years A Slave-
Šī ir ekselenta filma par verdzību, ciešanām un cerību.
Vienkārši, bet teicami nofilmēta un dažas ainas ir tādas, ka
tajās var noslīkt. Spīdošs režisora, aktieru darbs.
Novēlu Bredam Pitam Oskaru (filmas producents).

-Dallas Buyers Club-
Nedaudz pārvērtēta, bet tiešām
 ļoti laba filma, kurā 
Metjū Makhbronehijs ir lielāks par to.
Filma par skarbiem dzīves likteņiem,
kritieniem un vēlmi dzīvot, elpot.
Ja man būtu vaļa, Oskaru dotu
 Metjū (labākais aktierdarbs).

-Short Term 12-
Emocionāls, izjusts stāsts par 
salauztām, apmaldījušām dvēselēm,
 kuras neskatoties ne uz ko, 
grib, spēj palīdzēt citiem.
Sirsnīgi, īsti.

Puiku priekiem.

-Pacific Rim-
Šajā filma bija daudz lietu, 
kas man kaitina filmās un 
filma vietām bija smieklīgi muļķīga,
 bet man patika un, 
godīgi sakot, izbaudīju filmu. 
Atzīstami un skatāmi.

-Lone Survivor-
Veču filma par kariņu, dzelzs vīriem,
Afganistānu, draudzību, lojalitāti.
Lielisks kaskadieru darbs, 
ļoti labi nofilmēta
un visnotaļ baudāma.
Viena mana puslode grib šo filmu likt
pie zinātniskās fantastikas,
 bet lai paliek. :)

-Mud-
Vizuāli ļoti pievilcīga filma ar interesantu,
jauku, noslēpumainu stāstu, 
kurā sagrūst sapņi un ilūzijas,
bet kurā mīt liela vēlme redzēt pasauli
skaistāku un krāsaināku.
Metjū Makjokhenuks lielisks.

 Klasiķu filmas.  

-Blue Jasmine-
Neesmu Vudija Allena fans un
man viņš nepatīk. Labprāt
tam pedofilam brilles izsistu, bet
šis stāsts man simpatizēja, jā.
Keita Blānšeta brīnišķīga.

-The Wolf Of Wall Street-
Ne tikai ar puiku 
"Mammu, es Tevi Mīlu" filmā es spēju identificēties, 
bet arī ar Di Kaprio atveidoto brokeri Džordanu Belfortu. 
Viņš ļoti atgādināja mani un viņa dzīve manu dzīvi. :)
Ko man vēl piebilst - orģijas, narkotikas, ballītes, nauda, mašīnas,
 meistars Skorsēze aiz kameras un Di Kaprio priekšā kamerai.
Jūs gribat to redzēt. Tā, vai es minēju naudu? 
Jā, es minēju.....jā, viņiem bija daudz nauda....daudz.

                

Ja lasāt šo, tad ziniet, ka esat tikuši līdz beigām. Ja pa ceļam izlasījāt šo un to, tad - Liels Jums paldies!!! Sveicieni! ;)

__________________________________________________

Šo rakstiņu veltu Mārtiņam Līcim (Aisiņam) - dēlam, brālim, radiniekam, draugam, paziņam, darba kolēģim, kaislīgam sporta fanam, lielam filmu mīļotājam, savas zemes patriotam un vienkārši jautram, draudzīgam, patīkamam džekam.

Dusi mierā, vecīt....

Mārtiņš Līcis (Aisiņš). 1988. - 2014.