SPĒLĪTES AR PRĀTU

Trance (2013)

Tā kā vakar bija lieliska izdevība aiziet noskatīties jau tagad šo filmu (patiesībā pat divas filmas, otrā - franču vieglā, romantiskā "Populaire (2012)"), to arī izmantoju. Bet šoreiz par TRANCE. Rakstu ar lielajiem burtiem, jo lieliski pavadīju laiku un izbaudīju filmu visā tās krāšņumā.
Neko daudz par filmu nezināju pirms kinoteātra apmeklēšanas, tik vien kā biju redzējis treileri un zināju, ka filmu režisēs lieliskais režisors Denijs Boils, kurš pāris gadus bija atpūties no mākslas filmu režijas. 
Filmas stāsts ir par Saimonu (James McAvoy) - izsoles nama darbinieku, kurš nolemj savā darba vietā, kopā ar bariņu noziedzinieku (Vincent Cassel u.c.) nozagt vērtīgu gleznu. Laupīšanas laikā notiek neparedzēts starpgadījums un Saimons, saņēmis sitienu pa galvu, aizmirst, kur noslēpis gleznas audeklu, jo sadarbības kolēģiem (laupītājiem) nodevis tikai gleznas rāmi.
Kādēļ viņš tā rīkojās, kur viņš gleznu noslēpis un kādiem paņēmieniem centīsies atgūt savu atmiņu....par to visu filmā. :)
Denijs Boils paveicis lielisku darbu, izveidojot ļoti saturīgu, dinamisku, acīm tīkamu, vizuāli pievilcīgu psiholoģisko trilleri ar labu spriedzīti.
Filmas mūzika visa trillera garumā bija brīnišķīga un pēc vairākām spriedzes pilnām ainām piefiksēju, ka brīžiem biju tā iesūkts tajās, ka aizmirsu, ka atrodos kinoteātrī.
Režisora manipulēšana ar skatītāju prātiem simpatizēja un deva pamatu arvien vairāk iedziļināties filmā, tās dialogos, lai nepazaudētu domu un pavedienu, un, jaucot prātus skatītājiem, lika meklēt robežas, kur sākas un beidzas realitāte.
Pārliecinošs stāsts, kurš nepavisam negarlaiko, liek saspringt, meklēt atbildes. Filma aizrauj ar foršu aktieru ansambli, režisora un operatora darbu, lieliski savērptu stāstu, kā arī ar burvīgi piemeklētu mūziku un visnotaļ negaidītām beigām.
Ja vēlaties ko tādu redzēt....droši, nenožēlosiet!!! Drīzumā kinoteātros! 

Valdis Valters #10

Valdis Valters. Dumpinieks ar ideāliem.

Katrs sporta fans, ieskaitot mani, pazīst Valdi Valteru (turpmāk tekstā – Valdis). Noteikti katram sporta fanam arī ir viedoklis par šo savdabīgo, pretrunīgo personību, bet, galvenokārt, izcilo basketbolistu – 1981. gada Eiropas labāko basketbolistu, 1982. gada pasaules čempionu (Latvijā vienīgo vīriešu kārtas  basketbola pasaules čempionu). Kā lai nebūtu viedokļa, ja Valdis mūsdienu pasaulē ir tik sociāli aktīvs, ir dzirdams radio, ir redzams televīzijā. Kā savos ziedu laikos uz laukuma. Skaidrs, ka grāmatu iegādāties bija svēta lieta man kā sporta fanam, jo arī es droši varu piekrist sen izteiktajai atziņai par Valdi – viņu var mīlēt, viņu var nīst, bet pret viņu nevari būt vienaldzīgs.
Vienaldzīgi arī nebūsiet, izlasot šo autobiogrāfisko grāmatu: “Valdis Valters. Dumpinieks ar ideāliem”, kuru sarakstījis pats Valdis, piepalīdzot sporta žurnālistam Guntim Keiselim. Grāmatā izlasāms ir Valda ceļš līdz pasaules sporta virsotnēm – ar kādiem paņēmieniem, kuru cilvēku palīdzību, kādiem šķēršļiem tiekot pāri, viņš ielauzās sporta elitē un dominēja savā sporta veidā, liekot basketbola skatītājiem un līdzjutējiem jūsmot par viņa spēli laukumā. Tas viss ir šajā viegli lasāmajā grāmatā.

Paralēli Valda stāstītajam, ļoti organiski un sabalansēti ir iepīti Valda laikabiedru stāsti un atmiņas par viņu, kuras mums liek uz Valdi paskatīties arī no citas puses, nevis kā viņš pats redz sevi.

Grāmatā Valdis arī atbildēja uz tiem jautājumiem, uz kuriem es vēlējos uzzināt atbildes – par Valtera Basketbola Skolas (VBS) sabrukumu, Eirolīgas sapni, Sidneju 2000, “Brocēnu” rašanos, par kuriem fanojām bērnībā ar draugiem. Uz negatīvajām lietām Valdis grāmatā neliek uzsvaru, lai gan gribējās uzzināt, kur bija meklējami pirmsākumi Valda un Aivara Lemberga “mīlestībai” vienam pret otru, „mīlestībai” pret kasieriem, kā arī pāris citas lietas.

Nepameta, protams, sajūta, ka Valdim kremt tas, ka neizdevās sevi pierādīt laukumā uz lielākās basketbola skatuves – NBA laukumiem. Tāda bija to laiku lielākā bēda gan basketbolistiem, gan hokejistiem. Padomju režīms, kurš arī aprakstīts grāmatā, deva, bet arī daudz ņēma sportistiem, ļaujot braukt tikai pa vienām sliedēm. Varbūt, ja laiki būtu savādāki, iespējams, mēs par Valdi kā basketbolistu nekad neuzzinātu, tāpēc citēšu Valdim viņa paša atziņu, kura tika izteikta grāmatā: “Nenoietais ceļš vienmēr šķiet labāks par noieto, jo tu jau nezini, kāds tas būtu bijis.”

Jaunajiem sportistiem noteikti grāmata būs interesanta ne tikai kā Valda sportista dzīvesgājuma atstāstījums, bet arī kā pamācība sportista karjeras uzsākšanai, jo Valdis sniedz daudz padomu kā būtu jāattīstās jaunajam sportistam, kāds ceļš ir jāizvēlas, kas ir svarīgi un kas nav.

Valdis ir ļoti savdabīga, interesanta personība, kuram nepatīk atrasties degradējušos, vienmuļu cilvēku sabiedrībā, jo ar tādiem nav interesanti. Ja nav interesanti, Valda tur nav. Ja ir jāatrodas kādam zem tupeles un jāizpatīk, Valdis tur nebūs.

Ir simpātiski, ka šādas grāmatas tiek rakstītas. Mēs cilvēki varam tuvāk iepazīt latviešu leģendas un elkus, par kuriem jūsmoja mūsu vecāki, tantes un onkuļi. Valda viedokli par šo to var nesaprast, ironizēt par to, bet viņam tāds ir vienmēr un par visu. Citreiz viņam piekrītu, citreiz gribu mest ar kurpi. Tā tas ir. Grāmata man lika paraudzīties uz viņu no citas puses. Un bija ko ieraudzīt (izlasīt). Teikšu tā par grāmatu – precīzs trīspunktinieks Valda Valtera izpildījumā pēc lieliskas Gunta Keisela piespēles.

Paldies!

PROFESIONĀLI

Side Effects (2013)

Filmas stāsts ir par Emīliju (Rooney Mara), kura sagaidot no cietuma savu mīļoto Martinu (Channing Tatum), cieš no smagas depresijas un psihes pārmaiņām, kas noved pie nelaimes (?!?!) gadījuma. Līdz ar to ir spiesta sākt ārstēšanos pie psihoterapeita Džonatana Benksa (Jude Law), ar nesen klajā nākušām, jaunām zālēm. Ar to arī sāksies filmas varoņu piedzīvojumi, jo vairāk stāstīt nevēlos. :)
Lieliska filmu režisora Stīvena Soderberga gudri savērpta krimināldrāma, trilleris par krāpšanos un blēdīšanos, kurā Soderbergam izdodas noturēt skatītāju uzmanību visas filmas garumā, gaidot, kas sekos tālāk, kur vedīs nākamie sižeta pavērsieni un pārsteigumi.
Ļoti labs, saturīgs scenārijs ar gudriem, interesantiem dialogiem un filma pati par sevi ir acīm tīkama un piesaistoša.
Pārliecinoši aktierdarbi (Jude Law vispārliecinošākais), spēlējot interesantus personāžus no kuriem neviens nav muļķis.
Filmā ir labi piemeklēta mūzika, kura, protams, piešķir trillerim vajadzīgo noskaņu un iesūc sevī.
Iesaku noskatīties. Ļoti profesionāls darbs.

P.S. Stīvens Soderbergs paziņojis, ka šis ir viņa pēdējais darbs aiz kameras. Arī tāpēc ir vērts šo filmu redzēt.